Elektriskie velosipēdi

Elektriskie velosipēdi

Elektriskie velosipēdi noteikti ir kaut kas jauns kas nav tik populārs risinājums vismaz Latvijā, taču tas nenozīmē, ka tie nav kvalitatīvi un noderīgi. Patiesībā pasaulē diezgan daudzi izmanto šādu risinājumu, kas ļauj iegūt jaunu attālumu brīvību джет кредит neatkarīgi no fiziskās sagatavotības.

Elektriskos velosipēdus mēdz saukt arī par hibrīda velosipēdiem. Velosipēdi ir pieejami cilvēkiem jau vairākus gadsimtus iepriekš. Viens no pirmajiem velosipēdiem bija ar milzīgu priekšējo riteni un mazu apakšējo riteni. Ne katrs ar to varētu mūsdienās pārvietoties, jo tas ir ievērojami neparocīgāks un noteikti prasa daudz vairāk enerģijas, lai to veiksmīgi iedarbinātu. Tas nozīmē arī to, ka velosipēdi turpina attīstīties līdzi laikam. Mūsdienās aizvien vairāk parādās elektriskās automašīnas, līdz ar to nav arī pārsteigums, ka ir pieejami arī elektriskie velosipēdi.

Šāda veida velosipēds izskatās gluži kā parasts velosipēds, taču papildus tam pedāļu rajonā atrodas speciāls elektriskais aprīkojums. Tas galvenokārt sastāv no speciāli piemērota elektromotora un akumulatora, kas katram velosipēdu modelim un firmas ražojumam var atšķirties. Arī elektriskajiem velosipēdiem ir pieejamas dažādas variācijas kā citiem velosipēdiem, piemēram, klasiskais, šosejas, kalnu vai ielas velosipēds. Līdz ar to arī šajā ziņā nevar teikt ka šāds hibrīda velosipēds dizaina ziņā ir sliktāks. Lielāka priekšrocība ir to spējā palīdzēt sasniegt lielāku ātrumu. Prasti tas ir līdz 25 km/h. Šādu ātrumu ir iespējams sasniegt bez jebkādas pedāļu mīšanas, bet ja minās pats, tad ir iespējams sasniegt arī ievērojami lielāku ātrumu. Tāpat liela priekšrocība salīdzinājumā ar mopēdiem vai citiem transportlīdzekļiem, kuri ir darbināmi ar degvielu. Elektriskajam velosipēdam atšķirībā no tiem nav nepieciešama apdrošināšana, maksāt par stāvvietām un to pašu degvielu. Jāteic gan, ka elektriskais velosipēds ir smagāks. Tas gan nenozīmē, ka to nav iespējams uznest daudzstāvu mājas dzīvoklī var ērti novietot tā, lai tas netraucētu citiem. Pareizi novietots velosipēds noteikti neaizņems daudz vietas.

Šādu velosipēdu ir iespējams uzlādēt pa tiešo no mājas kontaktligzdas. Tas vidēji aizņem 4-6 stundas, taču ražotāji vienmēr cenšas samazināt šo laiku un palielināt to laiku, kas ir pieejams, lai izmantotu elektromotora funkciju. Parasti speciālais akumulators, kas ir iestiprināts pie centrālās statnes vai bagāžnieka, ir noņemams. Augstākā līmeņa un vienlaikus arī dārgākajiem velosipēdiem akumulators ir iebūvēts rāmī. Baterija ir litija jonu ar vidēji 10 amperstundu ietilpību un tās spriegums ir 36 volti. Velosipēdu uzlāde neaizņem daudz laika un vienlaikus arī nemaz nav tik dārga. Būtībā tas ir kā uzlādēt vairākas elektroierīces uz reiz, līdz ar to arī sadārdzinājums nav nemaz tik ievērojams. Ar vienu uzlādes reizi būtu jāspēj nobraukt vismaz 30 km, bet arī tas mainās, jo arī Bulgārijā tehnoloģijas turpina attīstīties. Tāpat arī elektrisko velosipēdu cenas turpina kristies, līdz ar to tie kļūst aizvien pieejamākie gluži kā portatīvie datori, kas agrāk bija pieejami tikai biznesmeņiem vai arī tiem, kuri ļoti profesionāli darbojas ar datoru, bet tagad tos izmanto praktiski katrs, kurš nevēlas izmantot tikai stacionāros datorus. Elektriskos velosipēdus var izmantot praktiski visa ģimene, kā arī ar iespēju pārvadāt papildus kravas vai pat bērnus, ja vien papildus tiek izmantoti aprīkojumi, kas atbilst noteikumiem.

Cilvēks un informācija

Cilvēks un informācija

Pirms mēs sākam runāt par mūsdienu cilvēka un informācijas mijiedarbību, ir svarīgi saprast – kas ir informācija? Daudzos informācijas avotos var atrast daudz dažādu skaidrojumu, kas ir informācija, mums gribētos teikt, ka tā ir zināšanas, kuras ir pieejamas cilvēkam (mūsdienās, cilvēkam, ja viņš vēlas, pieejamas, praktiski ir visas zināšanas. Mūsdienās tādu ziņu, zināšanu ir ļoti daudz. To ir nesalīdzināmi vairāk, nekā pirms piecdesmit vai simts gadiem. Cilvēks, kurš dzīvoja pirms kādiem septiņdesmit, vai pat vēl mazāk gadiem, būtu šokēts par to informācijas daudzumu, kuru saņem mūsdienu iedzīvotāji, kuriem tas liekas pašsaprotami. Bet kredīti, kā бързи кредити vai pat кредити без доказване на доход.

Daudzpusīgas ziņas, interesanti fakti, noderīgi padomi, tukša pļāpāšana, visu laiku gāžas par planētas iedzīvotāju galvām no neskaitāmiem informācijas avotiem: televizoriem, interneta, radio, grāmatām, žurnāliem, sarunvalodu u. t. t. Šajā brīdī rodas pilnīgi likumsakarīgs un loģisks jautājums, vai visa šī informācija mums tik tiešām ir nepieciešama? Vai cilvēks vispār ir spējīgs tikt galā ar tādu informācijas daudzumu, ko lai ar to iesāk?

Mūsdienu cilvēki ir pieraduši dzīvot milzīgā informācijas plūsmā, viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez informācijas un jaunākām tehnoloģijām. Mūsdienās cilvēks vienas dienas laikā saņem tik informācijas, cik cilvēks pirms 100 – 150 gadiem saņēma visas dzīves laikā (par piemēru tiek ņemts viduvējs cilvēks, runa tagad neiet par tādiem cilvēkiem, kuru potenciālā iespēja uzņemt informāciju bija daudz lielāka un tiem, kuri piederēja augstdzimušo kārtai. Lielākais vairums iedzīvotāju tajos laikos bija strādnieki un zemnieki, kuri lielāko savas dzīves daļu pavadīja samērā noslēgtā lokā).

Tagad rodas jautājums, vai visa šī informācija cilvēkam patiešām ir nepieciešama. Vēl precīzāk varam teikt, ka dažādiem cilvēkiem, ir nepieciešama dažāda informācija, noteiktos daudzumos. Piemēram, kādam no mums būs ļoti svarīga informācija zinātnes un tehnikas pasaulē. Teorētiski, tāds cilvēks ir spējīgs filtrēt informāciju, kuru saņem un samazināt līdz minimumam nevajadzīgas informācijas uztveršanu, kaut gan pilnībā no tās atbrīvoties, viņam neizdosies. Nejauši redzēts vai nejauši dzirdēts vārds tiek “ielādēts” cilvēka atmiņā un tiek uzglabāts tur, aizpildot tik ļoti vajadzīgo telpu, jaunas, daudz svarīgākas informācijas uztveršanai.

Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad kāda stulba anekdote, tenkas vai nepatīkama saruna atmiņā saglabājas daudz ilgāk, nekā svarīga informācija, piemēram, kura mums ir vajadzīga darba jautājumos. Teorētiski, cilvēka smadzenes ir spējīgas uzglabāt no 1 līdz 7 miljoniem megabaitu informācijas, tikai ļoti mūsdienīgi un jaudīgi datori ir spējīgi pārsniegt šos rādītājus. Kaut arī ar tiem ir ļoti par maz, ņemot vērā to, kāds informācijas daudzums ir pieejams mūsdienās.

Ko lai ar šo informāciju dara? Nosacīti cilvēkus var iedalīt vairākās grupās un katra no tām meklē savus veidus, kā tikt galā ar informācijas plūsmu. Pirmā grupa cenšas uztvert visu informāciju, tas ir ļoti neproduktīvs veids. Dažiem indivīdiem liekas, jo vairāk viņi zina, jo labāk, bet tas darbojas tieši pretēji, cilvēka galvā saglabājas daudz nevajadzīgas informācijas, kurai nav iespējams sameklēt pielietojumu. Otrā grupa cenšas ignorēt nevajadzīgo un bezjēdzīgo informāciju un cenšas atstāt tikai vajadzīgo informāciju.

Diemžēl, ne vienmēr ir iespējams novilkt skaidru robežu starp vajadzīgo un nevajadzīgo informāciju, cilvēks kopā ar nevajadzīgo informāciju, bieži vien atbrīvojas arī no vajadzīgās. Trešais variants ir visoptimālākais – tā ir vēlēšanās izskaitļot principiāli svarīgāko informāciju, bet neatstāt novārtā arī pārējo. Diemžēl, cilvēkiem tas izdodas ne vienmēr, tāpēc, ka nemāk sadalīt informāciju svarīgajā un mazāk svarīgajā informācijā. Bieži vien, cilvēki atmet jebkuras cerības, tikt galā ar šo problēmu.

Dzīvē ir daudz situāciju, kuru risināšanai ir vajadzīga informācija, bet dzīvē ir arī ļoti daudz situāciju, kad labāk par tām nezināt nekādu informāciju. Tāpēc, arī šajā situācija nav viennozīmīgas atbildes, kā ir labāk, zināt daudz informācijas, vai pēc iespējas mazāk. Secinājumu ir tāds, ka cilvēkam ir jāmāk pārvaldīt informācija, jāmāk to pielietot gan savā, gan apkārtējo cilvēku labā.

Mūs atbalsta – Credx.eu – “безлихвен кредит

Internets un pusaudži – tēma, kura bieži tiek apspriesta

Internets un pusaudži – tēma, kura bieži tiek apspriesta

Internets, mūsdienu pasaulē ir iesoļojis milzīgiem soļiem. Tas arvien vairāk un vairāk ienāk mūsu dzīvē, skar mūsu bērnus, tagad ir grūti sastapt tādus vecākus, kuri nebūtu uztraukušies par bērnu pārmērīgo aizraušanos ar internetu. Protams, ka bērni tagad internetu izmanto, lai izpildītu mājas darbus, jo, it īpaši vecākajās klasēs, ļoti daudz mājas darbu tiek uzdots, kuru izpildīšanai ir nepieciešams internets, bet ļoti bieži bērni izmanto internetu visa sava brīva laika pavadīšanai un norobežot viņus no interneta negatīvās ietekmes, ir ļoti grūti. Nepietiek ar to, ka bērns bojā savu veselību, stundām ilgi sēžot pie monitora, mums vēl vajag uztraukties arī par to, kāda informācija internetā ir pieejama.

Ko labu mūsu bērni gūst no interneta lietošanas?

  • Bieži vien, pusaudži internetā spēlē spēlītes, kuras nenodara neko ļaunu bērnu psihei, tieši otrādi, tās palīdz attīstīt loģisko un abstrakto domāšanu, spēju analizēt un pieņemt lēmumus. Šajā gadījumā ir grūti noliegt interneta labvēlīgo ietekmi.
  • Sociālo tīklu attīstīšanās ļauj bērniem iegūt jaunas draugus, vairāk laika pavadīt sazinoties ar vienaudžiem. Šajā situācijā, tomēr bērnus vajag pieskatīt, lai šāda veida sazināšanās nenodarītu viņiem pāri.
  • Dodoties pastaigā pa virtuālo pasauli, jūsu bērns var atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kuras pusaudžiem, bieži vien ir lielos daudzumos. Bet, arī šeit vajag būt ļoti uzmanīgiem.

Kādu ļaunumu, mūsu bērniem, nodara internets?

  • Internetā, pusaudzis var kļūt par ko vien vēlās, jo tur gandrīz neeksistē reālās pasaules noteikumi. Jebkurš panīcis puišelis, var stādīties priekšā kā meksikāņu mačo, bet meitene, kura sevi uzskata par resnu un neglītu, vienā mirklī var pārvērsties par modeli. Tieši, šie momenti, var ļoti nelabvēlīgi iespaidot pusaudzi. Virtuālas pasaules neatbilstība reālajai dzīvei var ļoti nomākt pusaudzi, ir saprotams, ka viņam gribas būt labākam un tādos gadījumos, internets ļoti dziļi savos tīklos ievelk šo nelaimīgo pusaudzi. Bērni stundām ilgi var sēdēt internetā, nemaz nemanot, ka aiztek reālais laiks.
  • Visu, kas notiek internetā var restartēt, visas kļūdas, kuras ir pieļautas virtuālajā pasaulē var izlabot reālajā dzīvē tā nenotiek. Tāpēc, kopš neilga laika ir parādījusies jauna problēma, ka pusaudži, kuri internetā ir spēlējuši “kariņus” sāk nogalināt savus draugus un paziņas, tādi gadījumi jau ir bijuši vairāki, jo viņi nav spējīgi virtuālo pasauli atšķirt no reālās pasaules.
  • Internets ir spējīgs kļūt cilvēkam par uzticamu draugu, tāpēc, ka tas nesūdzas, nepamāca, kā vajag dzīvot, nesaka, ka šobrīd tu esi rīkojies vai uzvedies slikti. Internetā pusaudzis var sameklēt jebkuru informāciju, kura viņu interesē un tajā paša laikā, vecāki kādreiz ir tik ļoti “aizņemti”, ka nevar savam bērnam veltīt piecas minūtes savas uzmanības.
  • Pusaudžiem, kuri ir atkarīgi no interneta veidojas savs uzskats par pasauli. Viņi nemāk sevi ierobežot un kontrolēt, uzskata, ka dzīvē viss ir tieši tāpat, kā internetā. Pusaudzis attālinās no vecākiem un vienaudžiem, arvien vairāk ieslīgst virtuālajā pasaulē. Viņš pārstāj uztvert apkārtējos cilvēkus, kļūst noslēgts un bezpalīdzīgs, jo internets nav spējīgs iemācīt bērnu, kā tikt galā ar reālajām dzīves grūtībām.

Tāpēc, vecākiem, pēc iespējas vairāk, jāvelta saviem bērniem “dzīvās uzmanības”. Bērnam ir jābūt vecāku sabiedrotajam un jāpiedalās ģimenes problēmu risināšanā, ar viņa viedokli ir jārēķinās, jāņem vērā viņa intereses. Ja pusaudzis, visu laiku, jutīs pieaugušo cilvēku atbalstu un interesi par viņu, internets nekad viņam nekļūs par slazdu, bet kalpos par parastu sazināšanās un jaunas informācijas iegūšanas līdzekli.

Vai var ticēt informācijai, kura ir pieejama internetā?

Vai var ticēt informācijai, kura ir pieejama internetā?

Pēdējos gados internets ir kļuvis par vispopulārāko informācijas avotu. Tas ir likumsakarīgi, jo informācijās meklēšana globālajā tīmeklī ir ļoti ērta, vienkārša un aizņem daudz mazāk laika nekā gājiens uz bibliotēku, avīžu arhīvu lasīšanu un pat televizora skatīšanās. Ņemot vērā to, ka interneta tehnoloģijas visu laiku attīstās, sabiedrībā ir izveidojies pozitīvs viedoklis par to, ka internets ir ļoti vērtīgs informācijas gūšanas avots un tā tehnisko iespēju palielināšanās ir radījusi daudz jaunu informācijas servisu. Informācijas meklēšana, vispasaules tīmeklī, ir kļuvusi svarīga ne tikai ierindas lietotājiem, bet arī valsts ierēdņiem, biznesmeņiem un komerciālajām organizācijām. Mūsdienu pasaulē, informācija ir spējīga nest lielu peļņu un manāmu labumu. Komunikācija ar klientiem un patērētājiem, potenciālajiem pircējiem pieejamā reklāma, tas viss sniedz neierobežotas iespējas gan patērētājiem, gan informācijas izplatītājiem.

Tāpēc, agri vai vēlu, katram interneta lietotājam, rodas jautājums, vai var ticēt visai tai informācijai, kura tiek publicēta internetā? Pārbaudīt informācijas patiesumu, kura ir iegūta meklēšanas ceļā, ir ne tikai ieteicams, tas ir jādara obligāti. Ticēt visam tam, kas ir uzrakstīts internetā, būtu ne tikai naivi, bet arī stulbi, tāpēc, ka internets ir brīvās piekļuves zona, kurā jebkurš var piedalīties un to aizpildīt ar jebkuru informāciju, gan patiesu, gan nepatiesu.

Visizplatītākie veidi, kā var pārbaudīt, internetā iegūto informāciju:

Faktiskā materiāla pārbaude

Faktus izdomāt nav iespējams, to patiesums tiek stingri pārbaudīts. Jebkurām faktiskām un statistiskām ziņām ir savs avots. Faktu precizitātes pārbaude un materiālā izmantotie skaitļi ar lielu varbūtības daļu parādīs, uz kādiem faktiem balstās portāls. Ideāli, ja būtu norādīts, no kādiem autoritāriem avotiem, piemēram statistikas apstrādāšanas aģentūrām vai zinātniskajiem institūtiem, ir ņemta attiecīga informācija. Ja informācija nav precīza vai arī neatbilst patiesībai, tad arī viss pārējais materiāls nebūs pelnījis uzticību.

Citu informācijas avotu meklēšana

Salīdzināšana ir viens no visefektīvākajiem patiesības pārbaudes veidiem. Reti kad, viena un tā pati, nepatiesa informācija, tiek vienlaicīgi publicēta vairākos portālos. Tāpēc, ja viena un tā pati informācija, internetā ir sastopama pilnīgi dažādos portālos, tad tai var ticēt, bet der pievērst uzmanību sākotnējam informācijas avotam. Diemžēl, bet kādreiz kādās, ka visi portāli ieliek atsauces vienam un tam pašam, nepatiesam informācijas avotam.

Citu informācijas avotu izmantošana

Informācijas kopēšana no viena portāla – tā ir laba zīme, tāpēc, ka nozīmē to, ka šim informācijas avotam var ticēt.

Portāla autoritāte un reitings

Vēl viens vienkāršs veids, kā pārliecināties par informācijas patiesumu – iepazīties ar attiecīgā portāla, kurā ir izvietota informācija, reitingu. Pazīstami portāli parasti ir izpelnījušies uzticību, tāpēc ļoti nopietni izturas pret reitingu un tāpēc, necentīsies to apmainīt pret apšaubāmas kvalitātes sensāciju. Uzzināt par portāla popularitāti var ar speciālu reitinga sistēmu palīdzību, kā arī, ierakstot portāla vārdu jebkurā meklēšanas sistēmā.

Informācijas iegūšana par materiāla autoru

Lai saprastu, vai ir vērts ticēt kādam rakstam, var censties sameklēt kādu informāciju par autora statusu un kompetenci. Nenāks par ļaunu iepazīties ar citiem viņa darbiem, lasītāju komentāriem un atsauksmēm. Ja raksta autors ir žurnālists ar lielu pieredzi vai zinātnieks, tad izredzes, ka rakstā izklāstītais ir patiesība, pieaug.

Meklēšana – tas ir nopietns process

Ne mazāk svarīga, ir gudra pieeja informācijas meklēšanai. Reti kurš lietotājs zina portālu nosaukumus, kur var sameklēt vajadzīgo informāciju. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā jūs formulējat savu pieprasījumu. Jebkura meklēšanas sistēma, uzdoto uzdevumu, meklē no miljards lappusēm un ja to neizdodas sameklēt vienā meklēšanas sistēmā, tad ir vērts pacensties sameklēt to citā.

Ļoti svarīgi ir zināt, ko konkrēti jūs meklējat. Pareizi noformulēts pieprasījums ieekonomēs daudz laika un pūļu, kā arī ļaus jums sameklēt tieši to, kas ir nepieciešams.