Interneta plusi un mīnusi

Mūsdienās, savu eksistēšanu bez interneta nespēj iedomāties lielākā daļa cilvēku. Internets ir pārliecinoši ienācis mūsu dzīvē un kļuvis ne tikai par izklaides objektu , bet arī par mūsdienu realitātes nepieciešamību, bez kuras daudzās jomās vairs nav iespējams iztikt.

Ja varam ticēt statistikas datiem, tad tie liecina, ka Amerikas Savienotajā Valstīs internetu lieto aptuveni 95% jauniešu un 85% pieaugušo. Katrs septītais cilvēks izmanto facebook. 2016. gadā, interneta lietotāju daudzums sastādīs aptuveni trīs miljardus, tā lēš zinātnieki, bet tā ir gandrīz puse cilvēku, kuri apdzīvo zemeslodi. Ja internets būtu valsts, tad ekonomikas jomā tas aizņemtu piekto vietu un līdz ar to apsteigtu Vāciju.

Kāds labums cilvēcei ir no interneta?

Lielākais vairums cilvēku, it īpaši to, kuri lieto internetu, piekritīs apgalvojumam, ka internets ir milzīgs cilvēku sasniegums. Tas ir neizsīkstošs informācijas avots, tas palīdz iegūt nepieciešamās zināšanas, atrisināt sarežģītus uzdevumus. Vispasaules tīmeklis var palīdzēt kļūt gudrākam, erudītākam, var iemācīt daudz jaunu un interesantu lietu.

Turklāt, ar interneta palīdzību pazūd robežas starp valstīm un pat kontinentiem. Cilvēki bez problēmām var sazināties, atrodoties viens no otra vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Vispasaules tīmeklis ļauj sameklēt jaunus draugus un pat savu mūža mīlestību.

Internetā pavadītais laiks var mums sniegt daudz labuma, mēs varam noskatīties dažādas izglītojošas pārraides, iegūt jaunas zināšanas, apgūt valodas. Dažiem pat, pateicoties internetam, izdodas iegūt jaunu profesiju vai iekārtoties labā darbā. Pēdējos gados ir parādījies ļoti daudz jaunu profesiju, kuras ir tieši saistītas ar vispasaules tīmekli.

Kādu ļaunumu internets nodara mūsu veselībai?

Protams, ka labums, ko sniedz internets ir milzīgs, te pat nav vērts strīdēties. Bet izrādās, ka arī ļaunums, ko tas nodara mūsu veselībai, nav mazs. Ja saruna sāk raisīties par internetu, tad pirmais, kas nāk prātā, tā ir atkarība, kura rodas no regulāras interneta lietošanas. Bet šī atkarība ir ļoti reāla, tie nav kaut kādi mistiski izdomāti termini.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka aptuveni 10% no interneta lietotajiem ir atkarīgi no tā, turklāt trešā daļa no viņiem uzskata, ka internets ir tikpat svarīgs kā mājas, ēdiens un ūdens. Dienvidkorejā, Ķīnā un Taivānā atkarība no interneta tiek vērtēta kā nacionālā mēroga problēma.

Bet, internets var nodarīt vēl arī citu ļaunumu. Ja jūs pie datora monitora pavadāt ļoti ilgu laiku, tas var slikti atsaukties uz jūsu redzi, ja jūs pie datora sēžat nepareizā pozā, tas var slikti ietekmēt jūsu balsta – kustību aparātu.

Pie interneta trūkumiem var pieskaitīt arī to, ka jūs tajā varat saskarties ar informāciju, kura var slikti ietekmēt jūsu psihi. Ar interneta starpniecību krāpnieki var uzzināt jūsu personīgos datus un izmantot tos savā labā. Vispasaules tīkls, bieži vien kļūst par vīrusu izplatītāju, kuru ir spējīgi nodarīt pāri datoru sistēmai.

Protams, ka interneta labums un kaitīgums atrodas atšķirīgos svaru kausos, priekšrocību tam ir daudz vairāk. Bet no daudzām nelabvēlīgām sekām var izsargāties, ja internetu lieto ar prātu.

Internets un bērni

Augošā paaudze internetu lieto daudz vairāk par pieaugušajiem. Interneta labums, priekš bērniem arī ir milzīgs. Tā ir pieeja vajadzīgajai informācijai, iespēja attīstīties, mācīties, sazināties un sameklēt jaunus draugus.

Daudz skolnieki, internetu izmanto mājas darbu pildīšanai. Risinot uzdevumus ar interneta palīdzību, iegūstot nepieciešamo informāciju, bērni ne tikai iemācās kaut ko jaunu, bet arī tik ļoti nepārslogo savas smadzenes.

Ļaunums, ko internets nodara bērniem, vismazāk slēpjas šajā jomā, vislielākās briesmas ir tajā, ka vispasaules tīmeklis ir pārpildīts ar informāciju (pornogrāfiju, vardarbības ainām), kuras ir spējīgas ļoti nodarīt pāri bērna psihei. Pavadot ilgu laiku internetā, bērni zaudē dabiskās prasmes sazināties ar citiem bērniem reālajā dzīvē.

Bērni ir vairāk pakļauti iespējai kļūt atkarīgiem no interneta. Regulāra laika pavadīšana internetā draud ar to, ka bērni maz kustas, maz laika pavada svaigā gaisā, līdz ar to ir biežāk pakļauti dažādām saslimšanām.