Cilvēks un informācija

Pirms mēs sākam runāt par mūsdienu cilvēka un informācijas mijiedarbību, ir svarīgi saprast – kas ir informācija? Daudzos informācijas avotos var atrast daudz dažādu skaidrojumu, kas ir informācija, mums gribētos teikt, ka tā ir zināšanas, kuras ir pieejamas cilvēkam (mūsdienās, cilvēkam, ja viņš vēlas, pieejamas, praktiski ir visas zināšanas. Mūsdienās tādu ziņu, zināšanu ir ļoti daudz. To ir nesalīdzināmi vairāk, nekā pirms piecdesmit vai simts gadiem. Cilvēks, kurš dzīvoja pirms kādiem septiņdesmit, vai pat vēl mazāk gadiem, būtu šokēts par to informācijas daudzumu, kuru saņem mūsdienu iedzīvotāji, kuriem tas liekas pašsaprotami. Bet kredīti, kā бързи кредити vai pat кредити без доказване на доход.

Daudzpusīgas ziņas, interesanti fakti, noderīgi padomi, tukša pļāpāšana, visu laiku gāžas par planētas iedzīvotāju galvām no neskaitāmiem informācijas avotiem: televizoriem, interneta, radio, grāmatām, žurnāliem, sarunvalodu u. t. t. Šajā brīdī rodas pilnīgi likumsakarīgs un loģisks jautājums, vai visa šī informācija mums tik tiešām ir nepieciešama? Vai cilvēks vispār ir spējīgs tikt galā ar tādu informācijas daudzumu, ko lai ar to iesāk?

Mūsdienu cilvēki ir pieraduši dzīvot milzīgā informācijas plūsmā, viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez informācijas un jaunākām tehnoloģijām. Mūsdienās cilvēks vienas dienas laikā saņem tik informācijas, cik cilvēks pirms 100 – 150 gadiem saņēma visas dzīves laikā (par piemēru tiek ņemts viduvējs cilvēks, runa tagad neiet par tādiem cilvēkiem, kuru potenciālā iespēja uzņemt informāciju bija daudz lielāka un tiem, kuri piederēja augstdzimušo kārtai. Lielākais vairums iedzīvotāju tajos laikos bija strādnieki un zemnieki, kuri lielāko savas dzīves daļu pavadīja samērā noslēgtā lokā).

Tagad rodas jautājums, vai visa šī informācija cilvēkam patiešām ir nepieciešama. Vēl precīzāk varam teikt, ka dažādiem cilvēkiem, ir nepieciešama dažāda informācija, noteiktos daudzumos. Piemēram, kādam no mums būs ļoti svarīga informācija zinātnes un tehnikas pasaulē. Teorētiski, tāds cilvēks ir spējīgs filtrēt informāciju, kuru saņem un samazināt līdz minimumam nevajadzīgas informācijas uztveršanu, kaut gan pilnībā no tās atbrīvoties, viņam neizdosies. Nejauši redzēts vai nejauši dzirdēts vārds tiek “ielādēts” cilvēka atmiņā un tiek uzglabāts tur, aizpildot tik ļoti vajadzīgo telpu, jaunas, daudz svarīgākas informācijas uztveršanai.

Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad kāda stulba anekdote, tenkas vai nepatīkama saruna atmiņā saglabājas daudz ilgāk, nekā svarīga informācija, piemēram, kura mums ir vajadzīga darba jautājumos. Teorētiski, cilvēka smadzenes ir spējīgas uzglabāt no 1 līdz 7 miljoniem megabaitu informācijas, tikai ļoti mūsdienīgi un jaudīgi datori ir spējīgi pārsniegt šos rādītājus. Kaut arī ar tiem ir ļoti par maz, ņemot vērā to, kāds informācijas daudzums ir pieejams mūsdienās.

Ko lai ar šo informāciju dara? Nosacīti cilvēkus var iedalīt vairākās grupās un katra no tām meklē savus veidus, kā tikt galā ar informācijas plūsmu. Pirmā grupa cenšas uztvert visu informāciju, tas ir ļoti neproduktīvs veids. Dažiem indivīdiem liekas, jo vairāk viņi zina, jo labāk, bet tas darbojas tieši pretēji, cilvēka galvā saglabājas daudz nevajadzīgas informācijas, kurai nav iespējams sameklēt pielietojumu. Otrā grupa cenšas ignorēt nevajadzīgo un bezjēdzīgo informāciju un cenšas atstāt tikai vajadzīgo informāciju.

Diemžēl, ne vienmēr ir iespējams novilkt skaidru robežu starp vajadzīgo un nevajadzīgo informāciju, cilvēks kopā ar nevajadzīgo informāciju, bieži vien atbrīvojas arī no vajadzīgās. Trešais variants ir visoptimālākais – tā ir vēlēšanās izskaitļot principiāli svarīgāko informāciju, bet neatstāt novārtā arī pārējo. Diemžēl, cilvēkiem tas izdodas ne vienmēr, tāpēc, ka nemāk sadalīt informāciju svarīgajā un mazāk svarīgajā informācijā. Bieži vien, cilvēki atmet jebkuras cerības, tikt galā ar šo problēmu.

Dzīvē ir daudz situāciju, kuru risināšanai ir vajadzīga informācija, bet dzīvē ir arī ļoti daudz situāciju, kad labāk par tām nezināt nekādu informāciju. Tāpēc, arī šajā situācija nav viennozīmīgas atbildes, kā ir labāk, zināt daudz informācijas, vai pēc iespējas mazāk. Secinājumu ir tāds, ka cilvēkam ir jāmāk pārvaldīt informācija, jāmāk to pielietot gan savā, gan apkārtējo cilvēku labā.

Mūs atbalsta – Credx.eu – “безлихвен кредит