Cilvēks un informācija

Cilvēks un informācija

Pirms mēs sākam runāt par mūsdienu cilvēka un informācijas mijiedarbību, ir svarīgi saprast – kas ir informācija? Daudzos informācijas avotos var atrast daudz dažādu skaidrojumu, kas ir informācija, mums gribētos teikt, ka tā ir zināšanas, kuras ir pieejamas cilvēkam (mūsdienās, cilvēkam, ja viņš vēlas, pieejamas, praktiski ir visas zināšanas. Mūsdienās tādu ziņu, zināšanu ir ļoti daudz. To ir nesalīdzināmi vairāk, nekā pirms piecdesmit vai simts gadiem. Cilvēks, kurš dzīvoja pirms kādiem septiņdesmit, vai pat vēl mazāk gadiem, būtu šokēts par to informācijas daudzumu, kuru saņem mūsdienu iedzīvotāji, kuriem tas liekas pašsaprotami. Bet kredīti, kā бързи кредити vai pat кредити без доказване на доход.

Daudzpusīgas ziņas, interesanti fakti, noderīgi padomi, tukša pļāpāšana, visu laiku gāžas par planētas iedzīvotāju galvām no neskaitāmiem informācijas avotiem: televizoriem, interneta, radio, grāmatām, žurnāliem, sarunvalodu u. t. t. Šajā brīdī rodas pilnīgi likumsakarīgs un loģisks jautājums, vai visa šī informācija mums tik tiešām ir nepieciešama? Vai cilvēks vispār ir spējīgs tikt galā ar tādu informācijas daudzumu, ko lai ar to iesāk?

Mūsdienu cilvēki ir pieraduši dzīvot milzīgā informācijas plūsmā, viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez informācijas un jaunākām tehnoloģijām. Mūsdienās cilvēks vienas dienas laikā saņem tik informācijas, cik cilvēks pirms 100 – 150 gadiem saņēma visas dzīves laikā (par piemēru tiek ņemts viduvējs cilvēks, runa tagad neiet par tādiem cilvēkiem, kuru potenciālā iespēja uzņemt informāciju bija daudz lielāka un tiem, kuri piederēja augstdzimušo kārtai. Lielākais vairums iedzīvotāju tajos laikos bija strādnieki un zemnieki, kuri lielāko savas dzīves daļu pavadīja samērā noslēgtā lokā).

Tagad rodas jautājums, vai visa šī informācija cilvēkam patiešām ir nepieciešama. Vēl precīzāk varam teikt, ka dažādiem cilvēkiem, ir nepieciešama dažāda informācija, noteiktos daudzumos. Piemēram, kādam no mums būs ļoti svarīga informācija zinātnes un tehnikas pasaulē. Teorētiski, tāds cilvēks ir spējīgs filtrēt informāciju, kuru saņem un samazināt līdz minimumam nevajadzīgas informācijas uztveršanu, kaut gan pilnībā no tās atbrīvoties, viņam neizdosies. Nejauši redzēts vai nejauši dzirdēts vārds tiek “ielādēts” cilvēka atmiņā un tiek uzglabāts tur, aizpildot tik ļoti vajadzīgo telpu, jaunas, daudz svarīgākas informācijas uztveršanai.

Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad kāda stulba anekdote, tenkas vai nepatīkama saruna atmiņā saglabājas daudz ilgāk, nekā svarīga informācija, piemēram, kura mums ir vajadzīga darba jautājumos. Teorētiski, cilvēka smadzenes ir spējīgas uzglabāt no 1 līdz 7 miljoniem megabaitu informācijas, tikai ļoti mūsdienīgi un jaudīgi datori ir spējīgi pārsniegt šos rādītājus. Kaut arī ar tiem ir ļoti par maz, ņemot vērā to, kāds informācijas daudzums ir pieejams mūsdienās.

Ko lai ar šo informāciju dara? Nosacīti cilvēkus var iedalīt vairākās grupās un katra no tām meklē savus veidus, kā tikt galā ar informācijas plūsmu. Pirmā grupa cenšas uztvert visu informāciju, tas ir ļoti neproduktīvs veids. Dažiem indivīdiem liekas, jo vairāk viņi zina, jo labāk, bet tas darbojas tieši pretēji, cilvēka galvā saglabājas daudz nevajadzīgas informācijas, kurai nav iespējams sameklēt pielietojumu. Otrā grupa cenšas ignorēt nevajadzīgo un bezjēdzīgo informāciju un cenšas atstāt tikai vajadzīgo informāciju.

Diemžēl, ne vienmēr ir iespējams novilkt skaidru robežu starp vajadzīgo un nevajadzīgo informāciju, cilvēks kopā ar nevajadzīgo informāciju, bieži vien atbrīvojas arī no vajadzīgās. Trešais variants ir visoptimālākais – tā ir vēlēšanās izskaitļot principiāli svarīgāko informāciju, bet neatstāt novārtā arī pārējo. Diemžēl, cilvēkiem tas izdodas ne vienmēr, tāpēc, ka nemāk sadalīt informāciju svarīgajā un mazāk svarīgajā informācijā. Bieži vien, cilvēki atmet jebkuras cerības, tikt galā ar šo problēmu.

Dzīvē ir daudz situāciju, kuru risināšanai ir vajadzīga informācija, bet dzīvē ir arī ļoti daudz situāciju, kad labāk par tām nezināt nekādu informāciju. Tāpēc, arī šajā situācija nav viennozīmīgas atbildes, kā ir labāk, zināt daudz informācijas, vai pēc iespējas mazāk. Secinājumu ir tāds, ka cilvēkam ir jāmāk pārvaldīt informācija, jāmāk to pielietot gan savā, gan apkārtējo cilvēku labā.

Mūs atbalsta – Credx.eu – “безлихвен кредит

Internets – lielākais palīgs mūsu ikdienas dzīvē.

Internets – lielākais palīgs mūsu ikdienas dzīvē.

Ja jūs lasāt šo rakstu, tātad jums ir ieejam internets. Bet kā jūs to izmantojat? Uz visiem 100% vai tikai uz 10% ? Vai jūs zināt visas iespējas, ko jums piedāvā vispasaules tīmeklis un vai jūs tās izmantojat?

Interneta lietotājus nosacīti var iedalīt 3 kategorijās:

  • Ciniķi, pesimisti un sliņķi. Viņi uzskata, ka internets ir tikai izklaide un izmanto to tikai laika nosišanai vai arī informācijas meklēšanai, kura apstiprina, ka viņi nav ciniķi un sliņķi, bet internets – viens liels ļaunums.
  • Aktīvie cilvēki, kuri ir atvērti visam jaunajam. Viņi aktīvi mācās, izmanto internetu savu problēmu risināšanā, iegūst jaunu informāciju.
  • Progresīvie cilvēki. Viņiem internets – tā ir dzīve. Pateicoties internetam tādi cilvēki ne tikai attīstās, paaugstina savu zināšanu līmeni, bet arī labi nopelna.

Kāpēc internets ir tik vērtīgs?

Internetā ir pieejams pilnīgi viss. Galvenais ir pareizi Google (vai arī tajā meklēšanas sistēmā, kuru jūs esat pieradis lietot) uzstādīt jautājumu, kurš jūs interesē. Mūsdienu vidusmēra cilvēkam nav tik jautājumu, cik daudz atbilžu ir internetā.

Internets ir informācijas glabātuve. Apgūt visu informāciju, vienkārši nav iespējams un tas arī nav vajadzīgs, ja var izmantot tikai to informāciju un virzīties tajā virzienā, kurš jums patiešām ir interesants un nepieciešams. Uz pārējiem jautājumiem var sameklēt atbildes tad, kad tās ir nepieciešamas un tik lielā mērā, lai varētu atrisināt radušos situāciju.

Bet vislabākais ir tas, ka ar interneta palīdzību var ekonomēt laiku, naudu un abus kopā. Izteiciens, gribi ekonomēt laiku, maksā naudu, bet gribi ieekonomēt naudu – tērē savu laiku, zaudē savu aktualitāti.

Piemēram, jūs gribat nopirkt jaunu televizoru. Cik laika, reālajā dzīvē, jums vajadzēs iztērēt, lai apbrauktu visus elektronikas veikalus, pakonsultētos ar visiem pārdevējiem, apzvanītu visus paziņas, kuriem ir vismaz kaut kāda pieredze šajā jautājumā? Gala rezultāta, noguris no visas šīs jezgas, jūs nopirksiet televizoru, kurš jums ne visai patīk un arī cena ne sevišķi apmierina, vistuvākajā veikalā.

Viss notiek citādi, ja jums ir internets. Ierakstiet Google rindu “ nopirkt televizoru” un jau pēc pāris stundām jūs pats varēsiet konsultēt jebkuru, kurš vēlas nopirkt televizoru. Visu televizoru modeļi, to raksturojums un atsauksmes ir jūsu acu priekšā. Internetā cenas ir zemākas, tās var arī salīdzināt un noskaidrot, kur ir visizdevīgāk pirkt. Atliek tikai veikt pasūtījumu un vienoties par piegādi. Apsveicam, ar interneta palīdzību jūs esat ieekonomējis gal laiku, gan naudu.

Kā ar interneta palīdzību var ekonomēt laiku un naudu?

  • Mācīties. Tas ir vislielākais interneta labums. Jums nepietiek zināšanu, jūs gribat apgūt svešvalodas, likumdošanu, izglītoties finansiāli? Lūdzu! Jūs varat sākt jebkurā brīdī un darīt to jums visizdevīgākajā laikā. Ja jūs gribat, jūs internetā varat iemācīties pat dejot, dziedāt un zīmēt.
  • Saņemt speciālistu konsultācijas. Mūsdienās ļoti lielu popularitāti sāk iegūt online speciālistu konsultācijas pa Skype. Pirms konsultācijas, jūs internetā varat iegūt daudz informācijas par speciālistiem un izvēlēties to, par kuru ir vispozitīvākās atsauksmes.
  • Saņemt lietderīgus padomus. Kā pareizi gludināt bikses un kreklus, kā pagatavot ceptu pīli, kā izaudzēt milzīgu ražu, kā ieekonomēt ģimenes budžetu, kā skaisti meitai sapīt matus – atbildes uz visiem šiem jautājumiem jūs varat sameklēt internetā.
  • Iemācīties meistarot. Šūt, adīt, izšūt, taisīt remontu. Internetā ir daudz cilvēku, kuri lieliski to prot darīt un labprāt tajā dalās ar citiem.
  • Veikt pirkumus. Pirkumi internetā ir ļoti populāri. Jūs varat iepazīties ar informāciju un padomiem, kā labāk iepirkties internetā un ieekonomēt ļoti daudz naudas. Internets ir izdzēsis robežas un tāpēc tagad jūs varat iepirkties arī ārzemju interneta veikalos.
  • Apmaksāt visu, kas ir nepieciešams. Internetā jūs varat veikt komunālos maksājumus, apmaksāt rēķinus par mobilo telefonu, kredītus u. t. t.
  • Sameklēt domubiedrus.
  • Lejupielādēt visu to, kas jums ir interesants un nepieciešams.
  • Sazināties ar citiem cilvēkiem.
  • Iepazīties un varbūt pat apprecēties.
  • Sameklēt darbu.
  • Sameklēt papildus darbu internetā.
  • Izvietot reklāmu.
  • Atstāt savas pēdas interneta vēsturē.

Internetā visiem ir vienādas iespējas, te nav privileģēto! Izmantojiet to ar prieku!

Interneta plusi un mīnusi

Interneta plusi un mīnusi

Mūsdienās, savu eksistēšanu bez interneta nespēj iedomāties lielākā daļa cilvēku. Internets ir pārliecinoši ienācis mūsu dzīvē un kļuvis ne tikai par izklaides objektu , bet arī par mūsdienu realitātes nepieciešamību, bez kuras daudzās jomās vairs nav iespējams iztikt.

Ja varam ticēt statistikas datiem, tad tie liecina, ka Amerikas Savienotajā Valstīs internetu lieto aptuveni 95% jauniešu un 85% pieaugušo. Katrs septītais cilvēks izmanto facebook. 2016. gadā, interneta lietotāju daudzums sastādīs aptuveni trīs miljardus, tā lēš zinātnieki, bet tā ir gandrīz puse cilvēku, kuri apdzīvo zemeslodi. Ja internets būtu valsts, tad ekonomikas jomā tas aizņemtu piekto vietu un līdz ar to apsteigtu Vāciju.

Kāds labums cilvēcei ir no interneta?

Lielākais vairums cilvēku, it īpaši to, kuri lieto internetu, piekritīs apgalvojumam, ka internets ir milzīgs cilvēku sasniegums. Tas ir neizsīkstošs informācijas avots, tas palīdz iegūt nepieciešamās zināšanas, atrisināt sarežģītus uzdevumus. Vispasaules tīmeklis var palīdzēt kļūt gudrākam, erudītākam, var iemācīt daudz jaunu un interesantu lietu.

Turklāt, ar interneta palīdzību pazūd robežas starp valstīm un pat kontinentiem. Cilvēki bez problēmām var sazināties, atrodoties viens no otra vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Vispasaules tīmeklis ļauj sameklēt jaunus draugus un pat savu mūža mīlestību.

Internetā pavadītais laiks var mums sniegt daudz labuma, mēs varam noskatīties dažādas izglītojošas pārraides, iegūt jaunas zināšanas, apgūt valodas. Dažiem pat, pateicoties internetam, izdodas iegūt jaunu profesiju vai iekārtoties labā darbā. Pēdējos gados ir parādījies ļoti daudz jaunu profesiju, kuras ir tieši saistītas ar vispasaules tīmekli.

Kādu ļaunumu internets nodara mūsu veselībai?

Protams, ka labums, ko sniedz internets ir milzīgs, te pat nav vērts strīdēties. Bet izrādās, ka arī ļaunums, ko tas nodara mūsu veselībai, nav mazs. Ja saruna sāk raisīties par internetu, tad pirmais, kas nāk prātā, tā ir atkarība, kura rodas no regulāras interneta lietošanas. Bet šī atkarība ir ļoti reāla, tie nav kaut kādi mistiski izdomāti termini.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka aptuveni 10% no interneta lietotajiem ir atkarīgi no tā, turklāt trešā daļa no viņiem uzskata, ka internets ir tikpat svarīgs kā mājas, ēdiens un ūdens. Dienvidkorejā, Ķīnā un Taivānā atkarība no interneta tiek vērtēta kā nacionālā mēroga problēma.

Bet, internets var nodarīt vēl arī citu ļaunumu. Ja jūs pie datora monitora pavadāt ļoti ilgu laiku, tas var slikti atsaukties uz jūsu redzi, ja jūs pie datora sēžat nepareizā pozā, tas var slikti ietekmēt jūsu balsta – kustību aparātu.

Pie interneta trūkumiem var pieskaitīt arī to, ka jūs tajā varat saskarties ar informāciju, kura var slikti ietekmēt jūsu psihi. Ar interneta starpniecību krāpnieki var uzzināt jūsu personīgos datus un izmantot tos savā labā. Vispasaules tīkls, bieži vien kļūst par vīrusu izplatītāju, kuru ir spējīgi nodarīt pāri datoru sistēmai.

Protams, ka interneta labums un kaitīgums atrodas atšķirīgos svaru kausos, priekšrocību tam ir daudz vairāk. Bet no daudzām nelabvēlīgām sekām var izsargāties, ja internetu lieto ar prātu.

Internets un bērni

Augošā paaudze internetu lieto daudz vairāk par pieaugušajiem. Interneta labums, priekš bērniem arī ir milzīgs. Tā ir pieeja vajadzīgajai informācijai, iespēja attīstīties, mācīties, sazināties un sameklēt jaunus draugus.

Daudz skolnieki, internetu izmanto mājas darbu pildīšanai. Risinot uzdevumus ar interneta palīdzību, iegūstot nepieciešamo informāciju, bērni ne tikai iemācās kaut ko jaunu, bet arī tik ļoti nepārslogo savas smadzenes.

Ļaunums, ko internets nodara bērniem, vismazāk slēpjas šajā jomā, vislielākās briesmas ir tajā, ka vispasaules tīmeklis ir pārpildīts ar informāciju (pornogrāfiju, vardarbības ainām), kuras ir spējīgas ļoti nodarīt pāri bērna psihei. Pavadot ilgu laiku internetā, bērni zaudē dabiskās prasmes sazināties ar citiem bērniem reālajā dzīvē.

Bērni ir vairāk pakļauti iespējai kļūt atkarīgiem no interneta. Regulāra laika pavadīšana internetā draud ar to, ka bērni maz kustas, maz laika pavada svaigā gaisā, līdz ar to ir biežāk pakļauti dažādām saslimšanām.

Internets un pusaudži – tēma, kura bieži tiek apspriesta

Internets un pusaudži – tēma, kura bieži tiek apspriesta

Internets, mūsdienu pasaulē ir iesoļojis milzīgiem soļiem. Tas arvien vairāk un vairāk ienāk mūsu dzīvē, skar mūsu bērnus, tagad ir grūti sastapt tādus vecākus, kuri nebūtu uztraukušies par bērnu pārmērīgo aizraušanos ar internetu. Protams, ka bērni tagad internetu izmanto, lai izpildītu mājas darbus, jo, it īpaši vecākajās klasēs, ļoti daudz mājas darbu tiek uzdots, kuru izpildīšanai ir nepieciešams internets, bet ļoti bieži bērni izmanto internetu visa sava brīva laika pavadīšanai un norobežot viņus no interneta negatīvās ietekmes, ir ļoti grūti. Nepietiek ar to, ka bērns bojā savu veselību, stundām ilgi sēžot pie monitora, mums vēl vajag uztraukties arī par to, kāda informācija internetā ir pieejama.

Ko labu mūsu bērni gūst no interneta lietošanas?

  • Bieži vien, pusaudži internetā spēlē spēlītes, kuras nenodara neko ļaunu bērnu psihei, tieši otrādi, tās palīdz attīstīt loģisko un abstrakto domāšanu, spēju analizēt un pieņemt lēmumus. Šajā gadījumā ir grūti noliegt interneta labvēlīgo ietekmi.
  • Sociālo tīklu attīstīšanās ļauj bērniem iegūt jaunas draugus, vairāk laika pavadīt sazinoties ar vienaudžiem. Šajā situācijā, tomēr bērnus vajag pieskatīt, lai šāda veida sazināšanās nenodarītu viņiem pāri.
  • Dodoties pastaigā pa virtuālo pasauli, jūsu bērns var atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kuras pusaudžiem, bieži vien ir lielos daudzumos. Bet, arī šeit vajag būt ļoti uzmanīgiem.

Kādu ļaunumu, mūsu bērniem, nodara internets?

  • Internetā, pusaudzis var kļūt par ko vien vēlās, jo tur gandrīz neeksistē reālās pasaules noteikumi. Jebkurš panīcis puišelis, var stādīties priekšā kā meksikāņu mačo, bet meitene, kura sevi uzskata par resnu un neglītu, vienā mirklī var pārvērsties par modeli. Tieši, šie momenti, var ļoti nelabvēlīgi iespaidot pusaudzi. Virtuālas pasaules neatbilstība reālajai dzīvei var ļoti nomākt pusaudzi, ir saprotams, ka viņam gribas būt labākam un tādos gadījumos, internets ļoti dziļi savos tīklos ievelk šo nelaimīgo pusaudzi. Bērni stundām ilgi var sēdēt internetā, nemaz nemanot, ka aiztek reālais laiks.
  • Visu, kas notiek internetā var restartēt, visas kļūdas, kuras ir pieļautas virtuālajā pasaulē var izlabot reālajā dzīvē tā nenotiek. Tāpēc, kopš neilga laika ir parādījusies jauna problēma, ka pusaudži, kuri internetā ir spēlējuši “kariņus” sāk nogalināt savus draugus un paziņas, tādi gadījumi jau ir bijuši vairāki, jo viņi nav spējīgi virtuālo pasauli atšķirt no reālās pasaules.
  • Internets ir spējīgs kļūt cilvēkam par uzticamu draugu, tāpēc, ka tas nesūdzas, nepamāca, kā vajag dzīvot, nesaka, ka šobrīd tu esi rīkojies vai uzvedies slikti. Internetā pusaudzis var sameklēt jebkuru informāciju, kura viņu interesē un tajā paša laikā, vecāki kādreiz ir tik ļoti “aizņemti”, ka nevar savam bērnam veltīt piecas minūtes savas uzmanības.
  • Pusaudžiem, kuri ir atkarīgi no interneta veidojas savs uzskats par pasauli. Viņi nemāk sevi ierobežot un kontrolēt, uzskata, ka dzīvē viss ir tieši tāpat, kā internetā. Pusaudzis attālinās no vecākiem un vienaudžiem, arvien vairāk ieslīgst virtuālajā pasaulē. Viņš pārstāj uztvert apkārtējos cilvēkus, kļūst noslēgts un bezpalīdzīgs, jo internets nav spējīgs iemācīt bērnu, kā tikt galā ar reālajām dzīves grūtībām.

Tāpēc, vecākiem, pēc iespējas vairāk, jāvelta saviem bērniem “dzīvās uzmanības”. Bērnam ir jābūt vecāku sabiedrotajam un jāpiedalās ģimenes problēmu risināšanā, ar viņa viedokli ir jārēķinās, jāņem vērā viņa intereses. Ja pusaudzis, visu laiku, jutīs pieaugušo cilvēku atbalstu un interesi par viņu, internets nekad viņam nekļūs par slazdu, bet kalpos par parastu sazināšanās un jaunas informācijas iegūšanas līdzekli.

Vai var ticēt informācijai, kura ir pieejama internetā?

Vai var ticēt informācijai, kura ir pieejama internetā?

Pēdējos gados internets ir kļuvis par vispopulārāko informācijas avotu. Tas ir likumsakarīgi, jo informācijās meklēšana globālajā tīmeklī ir ļoti ērta, vienkārša un aizņem daudz mazāk laika nekā gājiens uz bibliotēku, avīžu arhīvu lasīšanu un pat televizora skatīšanās. Ņemot vērā to, ka interneta tehnoloģijas visu laiku attīstās, sabiedrībā ir izveidojies pozitīvs viedoklis par to, ka internets ir ļoti vērtīgs informācijas gūšanas avots un tā tehnisko iespēju palielināšanās ir radījusi daudz jaunu informācijas servisu. Informācijas meklēšana, vispasaules tīmeklī, ir kļuvusi svarīga ne tikai ierindas lietotājiem, bet arī valsts ierēdņiem, biznesmeņiem un komerciālajām organizācijām. Mūsdienu pasaulē, informācija ir spējīga nest lielu peļņu un manāmu labumu. Komunikācija ar klientiem un patērētājiem, potenciālajiem pircējiem pieejamā reklāma, tas viss sniedz neierobežotas iespējas gan patērētājiem, gan informācijas izplatītājiem.

Tāpēc, agri vai vēlu, katram interneta lietotājam, rodas jautājums, vai var ticēt visai tai informācijai, kura tiek publicēta internetā? Pārbaudīt informācijas patiesumu, kura ir iegūta meklēšanas ceļā, ir ne tikai ieteicams, tas ir jādara obligāti. Ticēt visam tam, kas ir uzrakstīts internetā, būtu ne tikai naivi, bet arī stulbi, tāpēc, ka internets ir brīvās piekļuves zona, kurā jebkurš var piedalīties un to aizpildīt ar jebkuru informāciju, gan patiesu, gan nepatiesu.

Visizplatītākie veidi, kā var pārbaudīt, internetā iegūto informāciju:

Faktiskā materiāla pārbaude

Faktus izdomāt nav iespējams, to patiesums tiek stingri pārbaudīts. Jebkurām faktiskām un statistiskām ziņām ir savs avots. Faktu precizitātes pārbaude un materiālā izmantotie skaitļi ar lielu varbūtības daļu parādīs, uz kādiem faktiem balstās portāls. Ideāli, ja būtu norādīts, no kādiem autoritāriem avotiem, piemēram statistikas apstrādāšanas aģentūrām vai zinātniskajiem institūtiem, ir ņemta attiecīga informācija. Ja informācija nav precīza vai arī neatbilst patiesībai, tad arī viss pārējais materiāls nebūs pelnījis uzticību.

Citu informācijas avotu meklēšana

Salīdzināšana ir viens no visefektīvākajiem patiesības pārbaudes veidiem. Reti kad, viena un tā pati, nepatiesa informācija, tiek vienlaicīgi publicēta vairākos portālos. Tāpēc, ja viena un tā pati informācija, internetā ir sastopama pilnīgi dažādos portālos, tad tai var ticēt, bet der pievērst uzmanību sākotnējam informācijas avotam. Diemžēl, bet kādreiz kādās, ka visi portāli ieliek atsauces vienam un tam pašam, nepatiesam informācijas avotam.

Citu informācijas avotu izmantošana

Informācijas kopēšana no viena portāla – tā ir laba zīme, tāpēc, ka nozīmē to, ka šim informācijas avotam var ticēt.

Portāla autoritāte un reitings

Vēl viens vienkāršs veids, kā pārliecināties par informācijas patiesumu – iepazīties ar attiecīgā portāla, kurā ir izvietota informācija, reitingu. Pazīstami portāli parasti ir izpelnījušies uzticību, tāpēc ļoti nopietni izturas pret reitingu un tāpēc, necentīsies to apmainīt pret apšaubāmas kvalitātes sensāciju. Uzzināt par portāla popularitāti var ar speciālu reitinga sistēmu palīdzību, kā arī, ierakstot portāla vārdu jebkurā meklēšanas sistēmā.

Informācijas iegūšana par materiāla autoru

Lai saprastu, vai ir vērts ticēt kādam rakstam, var censties sameklēt kādu informāciju par autora statusu un kompetenci. Nenāks par ļaunu iepazīties ar citiem viņa darbiem, lasītāju komentāriem un atsauksmēm. Ja raksta autors ir žurnālists ar lielu pieredzi vai zinātnieks, tad izredzes, ka rakstā izklāstītais ir patiesība, pieaug.

Meklēšana – tas ir nopietns process

Ne mazāk svarīga, ir gudra pieeja informācijas meklēšanai. Reti kurš lietotājs zina portālu nosaukumus, kur var sameklēt vajadzīgo informāciju. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā jūs formulējat savu pieprasījumu. Jebkura meklēšanas sistēma, uzdoto uzdevumu, meklē no miljards lappusēm un ja to neizdodas sameklēt vienā meklēšanas sistēmā, tad ir vērts pacensties sameklēt to citā.

Ļoti svarīgi ir zināt, ko konkrēti jūs meklējat. Pareizi noformulēts pieprasījums ieekonomēs daudz laika un pūļu, kā arī ļaus jums sameklēt tieši to, kas ir nepieciešams.

Mūsdienu informācijas tehnoloģijas

Mūsdienu informācijas tehnoloģijas

Strauja interneta tehnoloģiju attīstība, dod mums iespēju saņemt informāciju jebkurā zemeslodes malā, tādas iespēja ir ļoti mainījusi visas mūsu sabiedrības dzīvi, kā arī ļoti ietekmējusi daudzas biznesa attīstības jomas.

Vispasaules tīmekļa attīstība ir ļoti pāŗveidojusi visas cilvēces dzīvi. Katru dienu parādās aizvien jaunas un jaunas iespējas ne tikai katram cilvēkam individuāli, bet arī daudzām biznesa jomām. Mūsdienās vairs nevienu nepārsteigsi ar to, ka pēc biļetēm uz kino, teātri vai koncertu, vairs nav jāstāv rindās, tās ļoti ērti var iegādāties ar interneta palīdzību. Pirkumi internetā, daudziem no mums, ir kļuvuši par mūsu ikdienu.

IT progress ikdienas dzīvē

Mūsdienu interneta tehnoloģijas, līdz saknēm ir izmainījušas sabiedrības dzīvi. Vēl tikai pirms kādiem piecpadsmit, divdesmit gadiem, mobilie telefoni bija retums un bija pieejami tikai izredzētajiem. Mūsdienās, neviens no mums vairs nav spējīgs iedomāties dzīvi bez mobilajiem sakariem. Bez datora un interneta pieslēguma nav iespējams izpildīt skolā uzdotos mājas darbus, kā arī veiksmīgi vadīt gan lielu, gan mazu biznesu. Mūsdienu dzīve pilsētā plūst mežonīgi ātrā ritmā, tāpēc, lai visur paspētu laicīgi, daudzas lietas ir jādara vienlaicīgi. Tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk tiktu galā ar daudzām lietām, mūsdienu cilvēki, daudz laika pavada internetā – sazinās sociālajos tīklos, apskata internetā savu e – pastu, video, iegūst vajadzīgo informāciju, iepazīstas ar ziņām. Mūsdienu tehnoloģijas, ļauj to darīt gandrīz jebkurā vietā, kad tik vien parādās kāda brīva minūte. Jāsaka, ka mūsdienu ierīces ir ļoti kompaktas, tās viegli var ievietot somiņā vai pat kabatā. Katra, portatīvo ierīču paaudze – planšetdatori un viedtālruņi, kļūst aizvien vairāk funkcionāla.

Ar šo ierīču palīdzību var izmantot visas priekšrocības, ko sniedz vispasaules tīmeklis:

  • Sērfot internetā.
  • Skatīties video.
  • Lasīt grāmatas.
  • Spēlēt spēles, u. c.

Mūsdienu ierīces ir aprīkotas ar jaudīgiem procesoriem, kuras manāmi paplašina ierīču funkcionalitāti. Tām ir pieejama, neiedomājami liela daudzveidība visdažādāko servisu un papildus funkciju. Daudzi, par svarīgu funkciju uzskata kvalitatīvu video un fotografēšanu. Šīs iespējas, tik ļoti ir iepatikušās lietotājiem, ka ir izsaukušas īstu ažiotāžu video servisu vidū. Mūsdienās, ir iespējams uzņemt filmu tikai ar planšetdatora vai viedtālruņa palīdzību, izrediģēt to un ievietot to apskatei internetā. Tādas lieliskas iespējas ir veicinājušas milzīgu popularitātes augšanu mūsdienu tehnoloģijām.

Bizness un interneta tehnoloģijas – kustība vienā virzienā

Mūsdienās, gan mazi uzņēmumi, gan lielas kompānijas, ikdienā, savā darbā izmanto jaunākās interneta tehnoloģijas. Lai varētu veiksmīgi attīstīties bizness, katram uzņēmumam ir vajadzīga sava mājas lapa. Vēlams, lai tā nebūtu tikai saite – vizītkarte, bet pilnvērtīga mājas lapa, kurā ir atspoguļota plaša informācija un interaktīvo sakaru iespēja. Interneta plašumos ievietotā mājas lapa vēl nenozīmē to, ka jūs esat pilnvērtīgi ticis galā ar reklāmas izvietošanu un klientu piesaistīšanu. Ļoti svarīgi ir nodrošināt to, lai mājas lapa atrastos meklēšanas portālu pozīciju priekšgalā. Inovatīvās interneta tehnoloģijas, nodrošina tekstā lielu skaitu atslēgas vārdu, palielina apmeklētāju skaitu un paaugstina pārdošanas apjomus.

Pēdējā desmitgadē, sociālie tīkli izpilda ne tikai sociālo lomu, bet uzņemas arī zināmus mārketinga pienākumus biznesā. Pamatā ir sazināšanās ar klientiem, apmaiņa ar informāciju, tirgus analīze, uzņēmuma virzīšana biznesa jomā un pārdošanas apjomu palielināšanās. Jaunāko interneta tehnoloģiju attīstīšanās, ļauj mūsdienu, vispasaules tīmekļa lietotājam izlaist caur sevi milzīgu daudzumu informācijas. Sociālo mēdiju galvenais mārketinga uzdevums ir rosināt interesi tieši par jūsu kompāniju.

Kāpēc cilvēkam ir vajadzīga informācija?

Kāpēc cilvēkam ir vajadzīga informācija?

Jautājums “kāpēc” ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, mēs varam apspriest visu, ko vien vēlamies, runāt par interesējošu mums jautājumu vispārīgi vai arī smalki apspriest tā detaļas, bet viens jautājums “kāpēc tas vispār ir vajadzīgs”, var novest mūs strupceļā.

Mēs tagad bieži runājam, ka internets ir liels cilvēka palīgs, vajadzīgās informācijas iegūšanai. Tik tiešām, internets tiek bieži izmantots neaizstājamā palīga vietā, ar tā palīdzību tiek iegūta un apstrādāta vajadzīgā informācija.

Līdz šim brīdim it kā viss ir skaidrs, kamēr neuzdod jautājumu, kāpēc vispār informācija ir vajadzīga? Jā, tieši tā informācija, kuras iegūšanai mēs stundām ilgi sēžam pie datora.

Kāpēc mums tā ir vajadzīga?

Tas nav zinātniska rakstura abstrakts jautājums. Dažas likumsakarības. Kāpēc mums ir jāzina preces cenas? Tāpēc, lai pareizi varētu izvēlēties preci un to iegādāties, tāpēc, lai būtu priekšstats par to, kas notiek cenu tirgū. Kāpēc mums vajag zināt situāciju Ukrainā? Tāpēc, lai salīdzinātu ar to situāciju, kura ir pie mums valstī, lai zinātu, kas notiek it kā tālā, bet tajā pašā laikā, tik tuvā valstī.

Tādu un līdzīgu jautājumu sarakstu var turpināt līdz bezgalībai, bet uzdodot tos, mēs varam pamanīt noteiktas likumsakarības. Ja aizdomājas par katru jautājumu, tad bieži vien uz to ir 2 atbilžu varianti.

Pirmais variants. Informācija cilvēkam ir vajadzīga priekš tam, lai pieņemtu lēmumu. Otrs variants. Informācija cilvēkam ir vajadzīga, lai uzkrātu zināšanas. Šīs zināšanas viņam noderēs gan tagad, gan nākotnē, bet daudzas no tām, nenoderēs nekad.

Kāda sakarība ir starp lēmumu pieņemšanu un zināšanām?

Lai varētu pieņemt lēmumu ir vajadzīgas zināšanas, jo svarīgāks lēmums ir jāpieņem, jo vairāk zināšanu mums ir vajadzīgs. Bet, informācijai ir jābūt patiesai, citādāk, pieņemtais lēmums var izrādīties nepareizs. Te, ļoti svarīgu lomu sāk spēlēt zināšanas, jo vairāk mums ir zināšanu, jo mazāk informācijas mums vajag lēmums pieņemšanai un otrādi, jo mazāk mēs zinām, jo vairāk patiesas informācijas mums ir vajadzīgs.

Kāpēc mēs par to runājam?

Tāpēc, ka ir ļoti labi daudz zināt un pieņemt pareizus lēmumus, bet, lai arī cik zinoši un gudri mēs būtu, zināt visu nav iespējams un nav arī vajadzīgs, jo tad mūsu smadzenes vienkārši būtu pārslogotas. Ko lai dara tādos gadījumos? Tādos gadījumos, vajag meklēt kompetentu cilvēku palīdzību, speciālistu konsultāciju vai arī meklēt informāciju internetā, ja problēmu vai radušos situāciju var atrisināt pašu spēkiem.

Bet cilvēka smadzenes ir iekārtotas tā, ka viņām visu laiku ir nepieciešams uzkrāt informāciju un pārvērst to zināšanās. Viss, ko piefiksē mūsu smadzenes, tiek noglabāts atmiņā. Zinātnieki apgalvo, ka smadzenes ir spējīgas atcerēties visu, ko cilvēks kādreiz ir redzējis, dzirdējis vai sajutis. Tādu “atcerēšanos” smadzenes veic visu laiku, bet lai atbrīvotos no pārslodzes, smadzenes iegūto informāciju novieto tur, no kurienes to sameklēt nav viegli. Tas tiek darīts tāpēc, lai netraucētu smadzenēm strādāt un nenoslogotu tās ar dotajā brīdī nevajadzīgu informāciju.

Un tikai brīdī, kad šī informācija ir ļoti vajadzīga, smadzenes šo informāciju var sameklēt, apstrādāt un izmantot vajadzīgā lēmuma pieņemšanā. Tāds, atcerēšanās mehānisms, cilvēkiem ir izstrādājies daudzu miljardu, gadu evolūcijas gaitā.

Internets ir neaizstājams cilvēka palīgs. Tas ir kā tāds cilvēka turpinājums, kurš uzglabā un apstrādā informāciju. Mēs saņemam informāciju, uzkrājam to un glabājam internetā, neuzticoties savai atmiņai, sistematizējam iegūto informāciju un izmantojam to momentos, kad ir jāpieņem lēmumi.

Ja runājam, par cilvēci kopumā, tad tā ir radījusi vispasaules tīmekli, tieši tāpēc, lai iegūtu informāciju, to sistematizētu un izmantotu lēmumu pieņemšanai. Tas ir viens no vienkāršākajiem un ērtākajiem veidiem, kā strādāt ar informāciju.